“Piecas dienas septembrī”
Piecus vakarus – no 20. līdz 24. septembrim – mākslas centra Zuzeum Viesistabā izrādīs Laimas Žurginas darbu retrospektīvu, un tajā iekļauto filmu kultūrkontekstu iezīmēs kinorežisore, filmas “Laika tilti” līdzautore Kristīne Briede un kinozinātniece Zane Balčus. Savukārt pati režisore ļausies atmiņu stāstiem, kuros komiskais mijas ar kinodarbu tapšanas aizkulisēm.
Laimas Žurginas bagātīgais kino mūžs aizsākās Ulda Brauna leģendārajā filmā “235 000 000” (1967.), un jau šajā filmā ieskicēts jaunās režisores rokraksts, ko viņa slīpēs daudzas desmitgades: cieņpilni varoņu portreti, augstvērtīgs mākslinieciskais izpildījums un godīgs laikmeta redzējums.
Seansu programma:
20.09. | 19.00 Mana otrā augstskola
Ulda Brauna dokumentālā filma “235 000 000” (1967. )
Reta iespēja noskatīties vienu no Rīgas dokumentālā kino poētiskās skolas augstākajām virsotnēm – Ulda Brauna kā izcilu vērtēto filmu, kas ierakstīta pasaules kino vēsturē. Paradokss, ka filma, varas iestāžu iecerēta kā politiska “jubilejas” filma un uzticēta toreiz jau mākslinieciskās pozīcijas iekarojušajiem Rīgas dokumentālistiem, izvērtās par vispārcilvēcisku un filozofisku poēmu par ikdienas cilvēka galvenajiem dzīves ceļa krustpunktiem: pirmie soļi, pirmā skolas diena, pirmā mīlestība, kāzas, dzimtas turpinājums…
Apstiprinājums šādai koncepcijai tika pētīts un filmēts ģeogrāfiski plašā teritorijā no Baltijas jūras līdz Kamčatkai, meklējot nacionāli savdabīgo un atšķirīgo Gruzijā, Latvijā, Kirgizstanā, Sibīrijas un Tālo Austrumu mazajās tautās. Pāri cilvēka normālajai dzīvei sevi laiku pa laikam atgādināja vara un totalitārās valsts armija, kas izmisīgi centās saturēt šo tik dažādo milzīgo teritoriju. Šodien impērija sagruvusi un nogrimusi vēstures dzelmē.
Ulda Brauna mākslinieciski dokumentālā filma saglabājusi vēsturiski filozofisku skatu uz tā laika realitāti un bez teksta ļauj runāt attēlam, montāžai, metaforām, autoru personificētam skatienam uz reālo dzīvi. Īpaša loma filmā ir Raimonda Paula mūzikai, kuras pamatā ir mīlestības, ceļa un likteņa tēmas.
Galvenais režisors: Uldis Brauns
Režisores: Biruta Veldre, Laima Žurgina
Scenārija autors: Hercs Franks
Operatori: Ralfs Krūmiņš, Valdis Kroģis, Rihards Pīks, Uldis Brauns
Komponists: Raimonds Pauls
21.09. | 19.00 Pazīstamas sejas
“Ceturtā dimensija” /Ojārs Vācietis/ (1977.)
“Raimonds Pauls. Portrets ar mūziku” (1977.)
“Imants Ziedonis. Portrets locījumos” (1978.)
“Džemma” (1986.)
“Neglītais pīlēns – cilvēka bērns” (1985.)
Filmu programma, kas ietver režisores L. Žurginas interesi par cilvēku kā dziļu un bagātu pasauli. Portretfilmas ir liela daļa no L. Žurginas radošās biogrāfijas. Filmai atvēlētais laika formāts – desmit vai divdesmit minūtes – licis meklēt koncentrētu un saturiski piepildītu formu, lai pateiktu būtisko.
Pirmkārt, tās ir liecības par sava laika garīgajiem līderiem – kino eseja “Ceturtā dimensija” (1977, 10`) par šī rudens jubilāra Ojāra Vācieša dzeju, otra laikabiedra Imanta Ziedoņa (“Imants Ziedonis. Portrets locījumos”, 1979, 20`) un viņa daudzpusīgās personības izpausmes laikā, kad radošie spēki bija īpaši aktīvi, gleznotāja Džemma Skulme ( “Džemma”, 1986, 20`), kas bija nozīmīga persona pirmsatmodas laika Latvijas sabiedriskajā dzīvē. Un Raimonds Pauls 1977. gadā un filma “Raimons Pauls. Portrets ar mūziku” (1977, 20`) kā atgādinājums, ka “pasaule reiz bija jauna”.
Īpaša vieta ir filmai “Neglītais pīlēns-cilvēka bērns” (1985, 20`), kuras centrā Mazirbes internātpalīgskolas skolotājs Andris Grīnbergs, līdz tam jauniešu sabiedrībā pazīstams kā modes mākslinieks, stila ikona, Rīgas hipiju karalis un slavenu fotogrāfiju modelis. Pametis trauksmaino dzīvi Rīgā, Andris savu radošo garu veltīja bērniem un jauniešiem, kurus sabiedrība – ierēdņi, pedagogi, vecāki – aizbīdījuši “tālu no acīm” un noteikuši, ka viņu dzīvi pēc pamatskolas noteiks lāpsta vai slota. Ar radošu attieksmi, iejūtīgu pieeju un mākslas iesaisti skolas darbā A. Grīnbergs joprojām ir paraugs kā jebkurā cilvēkā var atraisīt snaudošos talantus. Ka skolotājam svarīgi būt sirdsgudram. Filma izraisījusi arī starptautisku interesi – tā izrādīta un godalgota kino festivālos, apspriesta pedagogu un psihologu forumos. Problēmas pastāv joprojām, un filma nav zaudējusi aktualitāti.
Visas filmas tiks demonstrētas latviešu valodā ar angļu valodas subtitriem.
22.09. | 19.00 Politiskais sānsolis
“Tie ir arī mani dēli” (1990.)
“1988. gada vasaras hronika”
/Radošo savienību plēnums. Atmodas sākums/ (1988.)
Padomju laikā bija daudz liekulības, dubultmorāles un brīvas domas ierobežojumu. Laimai Žurginai labi pazīstamā mākslas pasaule bija kā patvērums, par kuru, vēstot filmās, varēja izvairītos no kompromisiem ar sirdsapziņu. 20.gs. astoņdesmito gadu vidū ar Mihaila Gorbačova uzsākto “perestroiku” parādījās ticība, ka ilgajam liekulības periodam pienācis gals. Šo periodu ataino filma “Tie ir arī mani dēli” (1990), kas guvusi ievērību starptautiskos kino festivālos Manheimā, Dortmundā, “Créteil International Women’s Film Festival”, Maskavā u.c.. Tajā laikā vēršas plašumā zaldātu māšu kustība, kas protestē pret padomju armijā plaši izplatīto ārpusreglamenta attiecību sērgu jeb “ģedovščinu”. Daudzi miera laikā obligātajā karadienestā iesauktie jaunieši gāja bojā neskaidros apstākļos. Līdz tam padomju armijā daudzviet bija ieviesušies kriminālās pasaules likumi, t.s. “ģedovščina”, kas kultivēja vecāka gadagājuma dienestā iesaukto morālu un fizisku vardarbību pret jaunākajiem vai vājākajiem.
Filma uzņemta gan Latvijā, gan citos padomijas reģionos. Jau toreiz daudz upuru bija no dažādiem Ukrainas reģioniem. Filma guva plašu rezonansi – to godalgoja starptautiskos kinofestivālos (Kannās, Lībekā, Manheimā, Jekaterinburgā, Oberhauzenā, Kogošimā uc.) un izrādīja TV kanālos SAT3, ZDF, YLE1, RTV1 uc.
“1988. gada vasaras hronikai” ir kinožurnāla formāts, un tā vieno Trešās Atmodas sākuma notikumus Latvijā: leģendārais Radošo Savienību 1.-2.jūnija plēnums, notikumi pie Brīvības pieminekļa, rokoperas “Lāčplēsis” ģenerālmēģinājums Burtniekos uc.. Varam atskatīties, ar ko sākām, un padomāt par to, kas gadu gaitā mainījies.
Aizkadra teksta – autors: Dainis Īvāns
Abas filmas tiks demonstrētas latviešu valodā.
23.09. | 19.00 Aiz astes noķertais laiks
“Mana mīļā Rīga” (2003.)
Pilnmetrāžas filma, kurā autori vēlējās atstāt nākošajām paaudzēm liecību par to, kāda bija Latvijas galvaspilsēta un tās cilvēki ļoti nozīmīgā laikā – kad mainījās ne tikai gadu simti, bet tūkstoši!
Katrā novelē, kas veido Rīgas portretu, ir izmantota iespēja saglabāt kāda rīdzinieka liecību par savu jomu: tas ir gan jūgendstila eksperts, arhitekts Jānis Krastiņš un visu laiku titulētākais mūsu sportists Jānis Lūsis, Rīgas Lidostas arhitekts Andris Kronbergs un pasaulslavenais vijoļvirtuozs Gidons Krēmers ar savu kamerorķestri “Kremerata Baltica”, zviedru uzņēmējs, Rīgas ostas locis un daudzi citi. Filmā redzam ieskatu Tērbatas ielas svētkos, Rumbulas memoriāla atklāšanā un pareizticīgo Lieldienās. Un kur vēl slavenie hokeja fani un Dziesmu svētki ar Vairas Vīķes-Freibergas līdzdalību, ar komponistiem Mārtiņu Braunu, Uldi Stabulnieku, slavenajiem virsdiriģentiem un vienkāršajiem koristiem!
Dokumentālista cīņa ar laiku un vēlme atkarot kaut nedaudz no bagātās dzīves īstenības. Kas nav aprakstīts, uzgleznots, nofotografēts, nofilmēts, tas nav bijis.
Filma tiks demonstrēta latviešu valodā ar angļu valodas subtitriem.
24.09. | 15.30 Paaudzes portrets
“Kaza kāpa debesīs” (2019.)
Pilnmetrāžas dokumentālā filma “Kaza kāpa debesīs” (2019) uzskatāma par režisores autobiogrāfiju, jo vēsta par laiku, kurā nācies dzīvot, un par laiku, kuru neizvēlamies. Katram savs. Tas ir laiks, kad starp Rietumu un Austrumu pasauli bija nolaists Dzelzs priekškars, kad jauniem cilvēkiem bija liegta iespēja brīvi ceļot, ierobežoti saņemt informāciju no plašās pasaules, izteikt sevi veidā, kas atšķīrās no oficiālās ideoloģijas. Tomēr – paradokss, ka tieši šie ierobežojumi veicināja brīvdomīgu “nepareizo”padomju jauniešu pulcēšanos Vecrīgas nelielajā kafejnīcā ar neformālo nosaukumu “Kaza” atrast savu radošo ceļu un ieņemt paliekošu vietu Latvijas kultūrā: Imants Lancmanis un Imants Kalniņš, Maija Tabaka un Biruta Delle, Māra Ķimele un Māra Brašmane, Modris Tenisons un Laima Eglīte, Jānis Rokpelnis un Uldis Bērziņš, Juris Zvirgzdiņš un Augustīns Delle, Eižens Valpēteris un Mudīte Gaiševska…Visus nenosauksi.
Filma tiks demonstrēta latviešu valodā ar angļu valodas subtitriem.
🎥 Ieejas biļetes cena – 8 EUR, studentiem un pensionāriem – 4 EUR. Biļetes uz katru seansu iespējams iegādāties iepriekšpārdošanā zuzeum.com un mākslas centra kasē vai pie ieejas pasākumā. Vietu skaits ierobežots, tālab aicinām biļešu iegādi neatlikt uz pēdējo brīdi!
Pasākumu rīko “VFS Films” un “Zuzeum”, atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, “Valmiermuiža” un Latvijas Nacionālais arhīvs.
*Apmeklējot pasākumu, jūs piekrītat foto un video uzņemšanai un izmantošanai Zuzeum mārketinga vajadzībām. Jums ir tiesības iebilst pret sevis vai sava bērna fotografēšanu vai filmēšanu, paziņojot par to fotografēšanas un filmēšanas laikā.