🎥 Izstādes “Ārpus rāmjiem: Leisa, Tabaka, Rožanskaite” publiskās programmas ietvaros Zuzeum aicina uz Dārtas Ceriņas lekciju “Režisore un aktrise: sieviešu radošās partnerības ideja Latvijas kino”!
📅 Trešdiena, 2025. gada 9. aprīlis plkst. 18.00–19.30
🎟️ Ieeja bezmaksas ar iepriekšēju reģistrāciju
🗣️ Lekcija notiks latviešu valodā
Pēdējās desmitgadēs Eiropas, Ziemeļamerikas un citu reģionu aktierkino ir sastopama sieviešu režisoru konsekventa sadarbība ar aktrisēm, kad režisores apzinātāk strādā ar scenārijiem, kuru centrā ir sievieštēli vai to pamatā ir sieviešu literātu un scenāristu veidots materiāls. Šādu pāru ir gana daudz – Klēra Denī un Žiljeta Binoša Francijā, Sofija Kopola un Kirstena Dansta ASV, Džoana Hoga un Tilda Svintone Lielbritānijā un daudzi citi radošie pāri. Daudzu valstu kinematogrāfos ideja par femīno radošo partnerību un caur to orientēto naratīvu veidošanu kino ir nostiprinājusies ar tradīciju un ieguļas ne tikai autorkino koordinātēs.
Kāda ir sieviešu radošās kino partnerības ģenealoģija Latvijā? Vēsturiski Latvijas kino sieviešu režisoru un aktrišu partnerība bijusi mazskaitlīga. Iemesli tam ir vairāki – gan režisora profesijas vēsturiskā maskulinizācija, gan kino ražošanas un producēšanas struktūra, gan arī izglītības, pieejamības un citi sociālie faktori. Kā Vita Zelče izpētījusi, padomju okupācijas gados Rīgas kinostudijā sievietes veidoja 14,73 % no visu aktierfilmu režisoriem. Galvenokārt spēlfilmu veidošanā viņas tika nodarbinātas kā filmu montāžas režisores, kostīmu mākslinieces, grima mākslinieces, filmu mākslinieces, skaņu režisores, redaktores un filmu direktores. Tiesa, kā atsevišķi piemēri padomju gados jaušamas spilgtas, būtiskas sadarbības režisoru Adas Neretnieces un Dzidras Ritenbergas veidotajās aktierfilmās.
Savukārt 21. gadsimtā, mainoties sociālekonomiskajai sistēmai, ienākot neoliberālismam un priekšplānā izvirzoties autorkino teorijai, pēdējo divu desmitgažu kino piedāvā vairākas būtiskas sieviešu radošās sadarbības, kuras aptver ne vien vienu vai divas, bet arī vairākas filmas. Piemēram, Unas Celmas un Rēzijas Kalniņas, Lailas Pakalniņas un Gunas Zariņas, Martas Elīnas Martinsones un Marijas Linartes, kā arī Lienes Lindes un Ingas Tropas veidotajos kinodarbos. Tautoloģijai līdzīgā tēze “sievietei kino kamera ir par smagu” ir apvērsta.
Lekcijā tiks aplūkota sieviešu – kino režisoru un aktrišu – ekrāna partnerības modeļi un tam, kāpēc aktierkino šādi piemēri 20. gadsimtā ir sastopami retāk. Līdztekus tam vēsturiskie un laikmetīgie piemēri Latvijas kino, kā arī tematiskās un analītiskās šķautnes, kādas atklājas, uzdodot jautājumu, vai allaž sieviešu sadarbība atver feministisko diskursu?
Par lektori
Dārta Ceriņa, kinokritiķe un pētniece, Rīgas Starptautiskā kino festivāla (RIGA IFF) kuratore un Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta zinātniskā asistente.
Apmeklējot šo pasākumu, Jūs piekrītat, ka varat tikt fotografēts vai filmēts Zuzeum mārketinga vajadzībām. Ja nevēlaties tikt iemūžināts/-a, lūdzam informēt fotogrāfu vai operatoru.