Porcelāna skatlogs: “Aiz dekoratīvā”
24.01.–18.05.2025.
Apskatāms no ielas, katru dienu.
Ekspozīcija “Aiz dekoratīvā” ir konceptuāla un vizuāla Zuzānu kolekcijas dekoratīvās mākslas atsauce izstādei “Ārpus rāmjiem: Leisa, Tabaka, Rožanskaite”. Tā piedāvā vērot, kā dažādos veidos arī lietišķi dekoratīvajā mākslā bija un ir iespējams iet ārpus ierastā.
Rāmju un robežu jautājums tajā saplūst vizuāli un tematiski, skatot dažādus ārpus iešanas veidus – gan formāli, gan attiecībā pret materiālu un mediju, gan ideoloģiski, gan arī pašā ekspozīcijas veidolā. Vienlaikus kāds darbs arī var likt uzdot jautājumu – kur un kā notiek iešana ārpus.
Rūpnieciski ražotos priekšmetus un autordarbus radījušas mākslinieces no Latvijas un kaimiņvalstīm no padomju laika līdz mūsdienām. Kādām no tām atsevišķi daiļrades periodi vai darbi ievietojami šajā kontekstā, taču dažām tā ir radošā norma. Katrs no darbiem ir sava laikmeta liecinieks un reizē atklāj veidus, kā esošajā laikā iekļauties vai izkāpt ārpus vispārpieņemtā.
Padomju laiks ar tā ierobežojumiem mākslinieciskajai izpausmei radošām personībām lika meklēt formātus, kā radošajam garam iespējami sevi paust vai vismaz izdzīvot, aizejot no sāpīgās tēmas. Tas atstājis nospiedumu visos mākslas veidos arī pēc tam. Porcelāna skatloga darbos nolasāmas aiziešanas caur izaicinājumu, stilizāciju-abstrakciju, perfekciju, kā arī pieskārieni tēmai – aiz taustāmi redzamā.
Izstādes “Ārpus rāmjiem” trīs mākslinieču darbi paver jaunus interpretatīvus apvāršņus cits citam un vienlaikus arī eksponētajiem Zuzānu kolekcijas dekoratīvi lietišķās mākslas darbiem, ļaujot tos skatīt no citādības skatpunkta kopējā “taustāmās mākslas” ainā.
Lietišķā māksla – tā vienmēr ir spēle ar telpu, krāsu, kompozīcijas elementiem, mērogu un materialitāti. Saspēle darbiem savā starpā. Un šādā veidā parādās jaunas dekoratīvo priekšmetu vizuālās uztveres iespējas.
Eksponēto priekšmetu konteksti
Porcelāna skatloga darbos nolasāmas vairākas aiziešanas “aiz”:
izaicinājums – vairāk vai mazāk atklāti izaicināt esošo kārtību, ar ko neesam mierā, ir pirmais un dabiskākais veids (Skuja Braden, Kris Lemsalu),
stilizācija-abstrakcija ļauj caur puķēm pateikt to, ko patiesībā domājam, pieņemot, ka tas var nebūt uztverams katram (Tatjana Krivenkova, Ilga Dreiblate – atsevišķos darbos stilizācija ģeometrijā),
perfekcija – detalizēta iegrimšana savā atļautajā uzdevumā ir pēdējais – samierināšanās ar situāciju.
Eksponētie Rīgas Porcelāna rūpnīcas mākslinieču Beatrises Kārkliņas, Ilgas Dreiblates, Maijas Zagrebajevas, Zinas Ulstes darbi parāda dažādos motīvus, ko bija iespējams dekoratīvi attīstīt atļautās tematikas ietvaros – Beatrises Kārkliņas detalizēti smalkie un amatnieciski precīzie dekoratīvie motīvi ar atsauci uz atļauto nacionālo tēmu floras ietvarā; Ilgas Dreiblates šķīvji ar gaiļiem un putnu līdzīgu tēmu risina faunas tēlos. Maijas Zagrebajevas reālistiskie rožu gleznojumi un Zinas Ulstes gaisīgi dekoratīvā vāze parāda izstrādātu, romantisku dekoratīvismu kā arī patvērumu dabas elementos.
Pieskārieni tēmai – aiz taustāmi redzamā (Valda Podkalne, Helga Ingeborga Melnbārde, Laura Polda) – katram ir savs garīgais patvērums, kad ar materiālo pasauli nepietiek vai arī tās ir par daudz. Iekļauta mākslas darbos, mākslinieka garīgā telpa reizēm var sasniegt citas.
Latvija & Igaunijas satekpunktus lietišķi dekoratīvajā mākslā reprezentē darbnīcā “ARS Tallin” apgleznotā tase un apakštase un Baibas Rasas trauku komplekts.
Padomju laikā Mākslas produktu ražošanas kombināta (KFK – Kunstifondi kunstitoodete kombinaadid) Porcelāna apgleznošanas darbnīcā “ARS Tallin” individuāli mākslinieki turpināja jau 20. gs. 20. gados aizsākto dažādu ražotāju, tai skaitā Rīgas Porcelāna rūpnīcas, trauku māksliniecisku apgleznošanu.
Keramiķe Baiba Rasa absolvējusi Igaunijas Valsts Mākslas institūta Keramikas nodaļu (šobrīd Igaunijas Mākslas akadēmija, 1983), kā diplomdarbu izstrādājot plašu trauku kompektu, no kura daļa – eksponētais deserta šķīvju komplekts – 20. gs. 80. gadu beigās iekļauts Rīgas Porcelāna rūpnīcas 1. iecirkņa ražoto trauku klāstā.
Pārstāvētās mākslinieces un ražotnes:
Beatrise Kārkliņa, Ilga Dreiblate, Zina Ulste, Maija Zagrebajeva (Rīgas Porcelāna rūpnīca, 20. gs. 70.–90. gadi), Baiba Rasa (Rīgas Porcelāna rūpnīca un Igaunijas Valsts Mākslas institūts, 20. gs. 70.–80. gadi), Porcelāna apgleznošanas darbnīca “ARS Tallin” (Igaunija), Laura Põld (Peldaru) (Igaunija), Skuja Braden, Valda Podkalne, Tatjana Krivenkova, Kris Lemsalu (Igaunija), Helga Ingeborga Melnbārde.
Porcelāna skatloga autore: Marta Šuste
Zuzānu kolekcijas lietišķi dekoratīvās mākslas un dizaina kuratore