Skulptūras publiskajā vidē

Aigars Bikše ir Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, kurš organizē un piedalās starptautiskos kultūras un mākslas projektos. Mākslinieks pievēršas dažādām vēsturiski nozīmīgām tēmām, interesējas par sociāliem, politiskiem aspektiem. Viņa skulptūras galvenokārt meklējamas pilsētu publiskajās zonās un ne reizi vien sabiedrībā radījušas rezonansi ar netradicionālo izteiksmes veidu un atvērto skatījumu uz vēstures mītiem.

Domātājs ir cilvēks, kurš domā par sevi kā personu.
Kas viņš grib būt?
Kāda ir viņa seksualitāte?
Kāda ir viņa loma sabiedrībā?

Pēdējo 100 gadu laikā strauji ir mainījusies tieši sievietes izpratne par sevi, savu ķermeni, pašnoteikšanās tiesībām un vietu sabiedrībā. Par to tiek daudz domāts, runāts un rakstīts. Klusāk noris diskusijas par to kā šīs pārmaiņas ietekmē vīriešus, kuriem ir jāmeklē jauni domāšanas modeļi – kā veidot sevi un izpaust savu seksualitāti. 19. gadsimta Ogista Rodēna “Domātājs”, sastindzis statiskā pozā ar milzīgo, muskuļoto ķermeni, izstaro fizisku spēku un varenību. Turpretī Aigara Bikšes “Domātājs” izstaro nevis fizisku spēku, bet iekšēju sevis apzināšanās spēku, uzplaukstot kā zieds. Atsakoties no senā tradicionāli maskulīnā domāšanas veida, cilvēki virzās uz jaunām, godīgākām attiecībām ar sevi un citiem.

Tēlnieks Andris Vārpa strādā stājtēlniecībā, rada dārzu un parku skulptūras, kapu pieminekļus, piemiņas plāksnes un medaļas. Pēc Mākslas akadēmijas absolvēšanas viņš apmetās uz dzīvi Valmierā, kur kādreizējās mācītājmuižas parka saimniecības ēkā iekārtoja darbnīcu. 1984. gada vasarā viņš blakus savai darbnīcai sarīkoja pirmo Valmieras akmens tēlniecības plenēru.

Savus agrīnos darbus Vārpa darinājis, akcentējot kompozīcijas tektoniku, monumentālas, vispārinātas plastiskās masas un virsmas faktūru daudzveidību. Mākslinieka izteiksmes veidu primāri raksturo cieņa pret modernās tēlniecības klasisko posmu, pietāte izmantotā materiāla specifikai, plastiski vispārināta atsacīšanās no liekā, radot lakonisku un jēgpilnu formu. Andris Vārpa, būdams lielisks zīmētājs, arī tēlniecībā ienes zīmējumam raksturīgus elementus.

Autora pazīstamāko darbu vidū ir piemineklis māksliniekam K. Padegam pie Vērmanes dārza, Rīgā un piemineklis gleznotājam V. Irbem Brīvības ielā, Rīgā.

Deniss Prasolovs ir Rīgā dzīvojošs tēlnieks, kurš savos darbos izmanto zoomorfus tēlus, nereti tos apvienojot ar floras elementiem. Mākslā izvēlētie sižeti pārsvarā saistīti ar mitoloģiskām, vēsturiskām un kulturālām ierosmēm, tomēr atsevišķos darbos iekļaujot dziļi personiskus simbolus, piemēram, pīles, kas raksturo slimu, masu mediju diktētu sabiedrības kopumu. Mākslinieks savus darbus bieži veido sērijās, padziļināti izpētot kādu ideju vai tematiku. Deniss Prasolovs ar saviem plastiski meistarīgajiem un nostrādātajiem darbiem asprātīgi reflektē par masu kultūras mītiem un klišejām un atspoguļo gan izdomātus, gan reālus stāstus. Autors mākslā koncentrējas uz idejas būtību un atsakās no visa liekā.

Rīgas pilsētas iedzīvotājiem zināmākais Denisa Prasolova darbs ir 2016. gadā Rīgas Kronvalda parkā, Tēlniecības Kvadriennālē “Konservatīvisms un Liberālisms” izstādītais pērtiķis “Sems” – veltījums dzīvniekiem, kas izmantoti kosmosa izpētē krievu, amerikāņu un franču kosmosa kuģos, un kuriem, atšķirībā no cilvēkiem, nebija izvēles iespējas, vai sevi upurēt zinātnes vārdā.